1992. gada 5. novembris
miers lai ir ar tevi, Mana maziņā; Es tevi esmu piecēlis – ienāc Manā Vissvētākajā Sirdī; tu gūsi uzvaru pār saviem apspiedējiem; patiešām, viņi visi kā viens kritīs;
Es esmu tik vāja, manī nav ne mazākā spēka…
paturi savā prātā, ka Es Esmu ir Klints, un tavs spēks nāks no šīs Klints; altāri? Es gādāšu par tevi, tev tikai ir jāatļauj Man tevi šķīstīt; tavas dvēseles traipi Mani apbēdina un pat šausmina, Es vēlos, lai Mans altāris būtu šķīsts, bez traipa; Es vēlos tevi ietērpt mirdzošās un greznās drānās; svētī Mani – Es esmu tavs padomdevējs;
Es Tevi svētīju, Kungs Jēzu.
Es vēlos tevi aplaupīt un padarīt nabadzīgu, Man patīk nabadzība; no zemes veidotā, vai tev nav nekā, ko Man sacīt?
Es esmu Tavs upuris – Es vēlos būt ar Tevi un Tavās Rokās, Es vēlos piedzīvot un sajust to, ko Tu izjuti, dzīvodams virs šīs zemes. Es vēlos nobaudīt Tevi.
Es tev dāvāšu žēlastību nobaudīt Mani, ja tu tiešām pēc tā ilgojies … ja tu Man atļausi, Es tevi pakļaušu Savai Gribai – tad tu sapratīsi, cik varens ir Mans Vārds un cik pilnīgs ir Tas, Kurš tevi ir apveltījis ar visām šīm žēlastībām…
ΙΧΘΥΣ
|