Beigās Mūsu Abu Sirdis gūs uzvaru. |
1992. gada 15. oktobris
(Mūsu Svētītās Mātes uzruna. Es tikko biju pievienojusies svētceļniekiem, kuri bija ceļā uz Poliju, Čehoslovākiju, Krieviju un Romu.)
miers lai ir ar tevi, Mana Vassula, neaizmirsti, ka Es vadu šo svētceļojumu;
vienīgais, ko no tevis sagaidu, ir, lai tu ieklausītos Jēzus balsī, ļaujoties it visam, ar ko sastopies savā ceļā; atļauj Jēzum darboties un runāt caur tevi; maziņā, tu vēl neesi sapratusi, cik ļoti Jēzus tevi mīl; svētī Viņu; Mana Sirds patiešām ir vienota ar Viņa Sirdi, un beigās Mūsu Abu Sirdis gūs uzvaru;
mēs, mums?
Jā! Slavēts lai ir Dievs!
|