|
1992. gada 28. septembris
Ak, Manu skolniecīt, Es tevi svētīju; mīli Mani un pagodini Mani, jo Es esmu trīskārt Svētais!
1992. gada 29. septembris
Kungs, mūsu laikmets ir vainojams smagā zaimošanā! Un, Kungs…
turpini!
Es nespēju ieraudzīt pat VIENOTĪBAS atblāzmu!
jā?
Tu, Kungs, sacīji, ka vienotība būs drīz, bet iespējams, ka Tavs „drīz” nesaskan ar manu laika izpratni! Tavs „drīz” nozīmē ļoti ilgstošu gaidīšanu – ļoti, ļoti ilgstošu!
Es pār jums nākšu pēkšņi, liesmojošas Uguns stabā! šī Uguns izmainīs zemes vaigu…
nāc, Manu bērniņ, saņem drosmi; Es, Kungs, svētīju katru tavu soli; ja pasaule ir pret tevi, tad tas ir tāpēc, ka tu esi redzējusi Manu Godību, tāpēc, ka Es esmu turējis mielastu kopā ar tevi, tāpēc, ka Es esmu ienācis tavā namā, lai no jauna pagodinātu Savu Vārdu…
vai pēc visa tā Man nav tiesības būs augstsirdīgam un devīgam? vai tu Man pārmet, ka esmu nesavtīgs pret tavu dvēseli? vai mēs neesam vienojušies, ka tu Man atļausi darīt ar savu dvēseli visu, kas vien Man labpatiktu? nāc, tu esi vāja, tādēļ upurē Man savu vājumu un grēcīgumu;
un vēl – ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, tas paliek viens, bet, Mana Vassula, ja tas mirst, tad nes bagātīgu ražu… tu esi Mana pieņemtā meita – izproti, ko Es ar to domāju; ļauj, lai tavas ilgas, domas un vēlmes – viss līdzinās Manējām! tāpēc ņem savu krustu un seko Man;
Es tevi neprātīgi mīlu… arī tu neprātīgi iemīli Manu Krustu, mīli Mani neprātīgi;
|
Saraksts pēc alfabēta 
