Miers lai ir ar tevi;

pasaki Maniem Krievijas bērniem, ka Es pati būšu viņu garīgā skolotāja un audzinātāja; Es esmu viņu Māte, Es esmu Atklāsmes grāmatā aprakstītā Sieviete; Krievija, Mana meitiņa, esi pacietīga, jo nāves smaka vairs nebūs sajūtama; patiesi, tavām ciešanām pavisam drīz pienāks gals, jo Kungs Savā Žēlsirdībā noņems no tevis līķautu, kurā tu tik daudzus gadus esi bijusi ietīta; Krievija, Mana meitiņa, pavisam drīz tavas acis ieraudzīs tavu Karali un Pestītāju visā Viņa spožumā; tavs acis ieraudzīs To, Kurš tiek saukts par Uzticamo un Patieso; Tavs Karalis, Krievija, ir jau atgriešanās ceļā… ieklausies Viņā:

3tie, kuri ir tālu, atgriezīsies un nožēlos; viņi atjaunos Manu Baznīcu, bet Es savukārt svaidīšu ar Savu eļļu ikvienu sirdi; līdzīgi cilvēkam, kurš mostas no sava miega, arī Krievija celsies, nepacietīgi trīsot un ilgojoties tikt Manis pārņemta; Es tevi atbrīvošu un darīšu par daudzu tautu galvu;1 svešinieki, nolūkodamies tavā skaistumā, sajutīs arvien lielāku bijību; tava labā roka būs Manā Rokā, Es tevi pacelšu augstāk par citiem, un tu kļūsi par Manu iepriecinājumu; tavs Radītājs ar lielu prieku atklās tavu skaistumu Savai tautai,2 Saviem eņģeļiem un visiem svētajiem; Debesis atklāti paudīs savu prieku, Debess jums sludinās Manu Godību visām četrām zemes malām;

Krievija, tu biji mirusi… lai parādītu savas sēras, Es apvilku maisu, un kā tēvs, kurš sēro par savu bērnu, Es staigāju apkārt nomākts un sāpju pilns; tagad Es esmu izraudzījis tevi starp daudzām tautām, lai caur tevi atklātu Savu Godību;

pavisam drīz tava svētā Māte iemīs zemē Sātana troni un sašķaidīs Čūskas galvu; pienāks gals atraitnības laikam un bērnu zaudēšanai; pūķis ir nolemts iznīcībai un pasaule piedzīvos miera periodu; cilvēces Māte beigās gūs virsroku, un Es, jūsu Kungs un Dievs, svinēšu uzvaru katrā tautā, katrā sirdī un rasē;3

 

Manu meitiņ, pasaule ik dienas Mani apvaino, tajā nav cieņas pret Manu Svētumu; cilvēki ļaunprātīgi izmanto tiem doto brīvību, graujot paši sevi; šī paaudze Manās acīs ir kļuvusi par kauna traipu; viņi atmaksā ļaunu ar ļaunu, tādēļ Es vairs nesaudzēšu šo paaudzi; neviens nevar sacīt, ka Es tos nebūtu brīdinājis, neviens nevar teikt, ka Es nebūtu bijis pacietīgs…

pavisam drīz zeme sakustēsies, debesis dārdēdamas izzudīs, atstājot visu pilnīgā tumsā, un ar lielu spēku visi zemes elementi, kalni un salas tiks uguns pārņemti un izplēnēs, sadegs pat vismazākais zāles stiebriņš; tad tu, paaudze, atbruņota nostāsies Manā priekšā; patlaban tavai mutei vēl ir spēks saukt uz Mani, nožēlot un atgriezties, tomēr tu labprātāk izvēlies būt bezpajumtniece un klaiņo apkārt grēkodama; tu dod priekšroku dzīvei tuksnešos;

Vassula, tu esi drosmīga, izvaicājot Manu Gudrību;4

viss, kas nāk no zemes, zemē arī atgriežas;5 tavas paaudzes grēki ir pāršķēluši Mūžību, tie ir caurdūruši Manu Sirdi; lūdzies un aizlūdz, Mana Vassula, lai vēl līdz Manai Dienai ir laiks apzīmogot ar Manu zīmogu pēc iespējas vairāk cilvēku, jo šajās dienās cietīs gan labie, gan ļaunie;

 

---