True Life In God - Vassula Ryden  Karstākie jaunumi
Atbalsti ziedojot: Biedrība „TLIG Latvija”
Reg. Nr. 40008157102
Juridiskā adrese Rīga, Celmu iela 2 – 33, LV 1079
AS „SEB banka”, kods: UNLALV2X
Konts: LV82UNLA0050015325666
Informācija visiem tiem,
kas vēlas iegādāties "Patiesas dzīves Dievā " izdevumus-
grāmatas, diskus u.c. gaidīsim jūs mūsu birojā,
Pērses ielas (pretī Pērses 8) TLIG birojā.
Lūgums iepriekš piezvanīt t.20231229,
Videoierakstus skatieties mājaslapā www.tligvideo.lv
|
|
Pravietojumi no „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumiem. |
Pravietojumi no „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumiem.
Vassula Rīdena
2010.gada aprīlis
Viens no daudzajiem piemēriem par Dieva rīcību atkrišanas un dumpības laikmetā ir lasāms Jerremijas grāmatas 4.nodaļā. Jeremija saka:
"Es uzlūkoju zemi, un redzi, tā ir izpostīta un tukša! Es uzlūkoju debesis un tur nebija vairs gaismas! Es uzlūkoju kalnus, un redzi, tie trīc, un visi pakalni šķobās! Es raugos visapkārt, un redzi, tur nav neviena cilvēka, un visi putni apakš debess ir aizlidojuši! Es raugos visapkārt, un redzi, - auglīgais tīrums ir kļuvis par tuksnesi! Un visas tā pilsētas ir sagrautas pēc Kunga prāta Viņa dusmu karstumā! Jo tā saka Kungs: „Visa zeme kļūs par tuksnesi, tomēr Es to neizpostīšu pavisam. Tādēļ sēro zeme, un debesis augšā tērpjas sēru drēbēs, jo Es to esmu nolēmis un noteicis, ka Es no tā neatkāpšos un, ka Man nebūs tā žēl.”” (Jer 4, 23 – 28)
Dievs mūs nemitīgi ir brīdinājis un aicinājis atgriezties pie Viņa, izlīgt ar Viņu un vienam ar otru. Kristus ir lūdzis Savu Baznīcu izlīgt un apvienoties. Viņš jau vairāk nekā 25 gadu garumā ar „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumu starpniecību ir aicinājis Savus ganus nožēlot grēkus, izlīgt un spert soli pretim vienotībai, apvienojot Lieldienu svētku svinēšanas datumus. Visa pasaule grimst savā ļaunumā un bezdievībā, tā pārkāpj ne vien Dieva Likumu, bet visu, kas ir Svēts tādā veidā nemitīgi apvainojot Dievu. Tad kāpēc dažus pārsteidz tas fakts, ka šajā tumsības laikā Dievs dod tik lielas Svētā Gara žēlastības, kuras ir paredzētas, lai mums palīdzētu? Tomēr Tumsība kārtējo reizi vajā Gaismu. Visu šo gadu garumā ir cilvēki, kuri nemitējas likt šķēršļus, vajāt, izsmiet, aizliegt un apmelot, apgrūtinot manus centienus liecināt un nest pasaulei Dieva Vārdu. Šo cilvēku dēļ mana misija ir kļuvusi ļoti sarežģīta, pie tam daudzi no viņiem domā, ka viņi ar savu rīcību izdara pakalpojumu Dievam…
Rakstos ir teikt: "Un iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva un Vārds bija Dievs.” (Jņ 1, 1) "Vārds bija patiesā Gaisma, kas apgaismo ikvienu cilvēku, kas ienāk šajā pasaulē. Tā bija pasaulē un pasaule caur to ir radusies un pasaule to nav pazinusi. Viņš nāca pie Savējiem, bet Savējie Viņu nepieņēma.” (Jņ 1, 9-11).
Visus šos gadus, nemitīgi sūtot mums atgādinājumus, mūsu Kungs ir centies atmodinot mūsos patieso sapratni. Viņš mums ir atgādinājis visu to, ko ir runājis agrāk ar Savu svēto praviešu starpniecību un, ko ir teicis Savos baušļos. Gan Kunga, gan mūsu svētās Mātes aicinājumi ir aicinājumi un grēku nožēlu, mieru, mīlestību, vienotību un lūgšanu dzīvi. Mūsu Kungs ir nācis un turpina nākt šajā pasaulē ar vēstījumu starpniecību, lai apgaismotu tos, kuri ir noklīduši, tomēr līdz pat šai dienai tikai retais ir atpazinis Viņa žēlsirdības pilno klātbūtni, bet vēl mazāk ir to, kas ir pieņēmuši Viņa aicinājumu. Viņš nevairījās pirmais spert soli pie Savējiem, tomēr miesīgā sirds sava nocietinātībā kārtējo reizi noraida Mīlestību. Līdz pat šai dienai ļoti maz ir tādu, kuri pilnībā Viņu ir pieņēmuši Žēlsirdības pilnajā aicinājumā uz grēku nožēlu – cilvēki ne vien mazina Viņa Žēlsirdību, bet arī pilnība to noraida, neļaujot Viņam valdīt to sirdīs.
Mūsdienu pasaules attieksme līdzinās faraona attieksmei – tā ir noraidoša, ietiepīga un neticīga attiecībā pret visu, kas ir Svēts. Kungs pat saka, ka šī attieksme ir sliktāka nekā tā bija Sodmas un Gomoras laikos.
1991.gada 11.septembrī, tieši 10 gadus pirms Ņujorkas torņu sabrukšanas ASV, Kungs, ar nepatiku uzlūkodams pasauli, mūsu brīdināja šādiem vārdiem:
"Es savukārt noraugos lejup, uz šīsdienas pasauli, un Manas Acis pārlūko tautu pēc tautas, dvēseli pēc dvēseles, meklēdamas kaut nedaudz siltuma, nesavtības vai mīlestības… tomēr tikai ļoti nedaudzi novērtē Manu labvēlību, tikai daži cenšas dzīvot svētu dzīvi; dienas paskrien ātri, un līdz atmaksas brīdim stundas ir skaitītas; (…)
(Jēzus pēkšņi mainīja balss toni, un pēc dažu sekunžu pauzes Viņš runāja ļoti nopietnā tonī, kas iedvesa manī bijību.)
zeme notrīcēs un drebēs, un katrs Torņos iebūvētais ļaunums sabruks, pārvērzdamies par gruvešu kaudzi, tas tiks aprakts zem grēka putekļiem! arī Debesu augstumi nodrebēs, bet zemes pamati sakustēsies! lūdzies, lai Tēva Roka pār šo pasauli nenāk ziemas laikā;
ar pērkonu un uguns liesmām Es pavisam negaidīti apmeklēšu salas, jūras un kontinentus; uzmanīgi, kamēr vēl ir laiks, ieklausies Manos pēdējos brīdinājuma vārdos; lasi Mūsu Vēstījumus
un neesi vairs tik nicinošs un kurls pret Debesu balsi; (…) drīz, pavisam drīz Debesis atvērsies un Es likšu jums ieraudzīt Tiesnesi;” (1991.gada 11.septembrī)
2001.gada 11.septembrī pasauli nošokēja torņu sabrukšana, kuras rezultātā aizgāja bojā tik daudz nevainīgu cilvēku. Pasaule ieraudzīja šausminošas apokaliptiskas ainas, tomēr, neskatoties uz šīm šausmām, ko mums nācās piedzīvot, tā vietā, lai atgrieztos pie Dieva un nožēlotu, pasaule kļuva vēl ļaunāka un izraisīja karu. Tā vietā, lai izprastu, ka notiekošais ir mūsu grēku, vainu un atkrišanas sekas, mēs turpinām klausīties nevis Dievā, bet gan Sātanā un iet viņa norādītos ceļus.
Vairākas reizes Kristus mūs brīdināja arī par cunami nelaimi. Viens no šādiem brīdinājumiem tika saņemts vēl 1987.gada 10.septembrī:
Savā piezīmju burtnīcā es ierakstīju: „Pēkšņi Jēzus man atgādināja par pagājušā naktī redzēto, bet aizmirsto, sapni. Tas līdzinājās nesen redzētai vīzijai, tomēr sapnī šī vīzija izskatījās daudz šausminošāka” Tad Kungs sacīja:
„Paklausies, Es tevi nakts laikā ļāvu ieraudzīt vīziju, lai tu to sajustu. Nē, izvairīties nav iespējams!”
Es uzrakstīju: „Es atceros, ka redzēju tādu kā milzīgu vilni. Es centos aizbēgt un paslēpties vienlaikus skaidri apzinoties, ka tas nav iespējams!”
„Es esmu Mīlestības Dievs, bet vienlaikus arī Taisnības Dievs.” Tad es pavaicāju: „Ko mēs varam darīt, lai tas nenotiktu?” Dievs atbildēja: „no jums visiem tiek sagaidīti nopietni gandares darbi; jums ir jāapvienojas un jābūt vienam; jums ir jāmīl citam citu un jātic Maniem Debesu darbiem, jo Es vienmēr esmu jūsu vidū;”
Ziņa par cunami mūs visus satrieca, tomēr mēs nevaram teikt, ka Dievs nebūtu mūs brīdinājis. Kad tie, kurus Dievs ir izvēlējies par Saviem vēstnešiem, brīdināja, daudzi teica: „Mums šādi brīdinājumi nav vajadzīgi – mums pietiek ar to mierinājumu, ko mums dod Svētie Raksti un Baznīcas tēvi, pie tam mēs uzticīgi upurējam upurus un lūgšanas… Ko gan vēl Kristus varētu mums pateikt?” Un viņi neklausījās.
Vēl kāds brīdinājums tika saņemts 1991.gada 24.decembrī, Piedzimšanas svētku priekšvakarā. Kristus jutās aizvainots:
”šodien Es nāku pie visas cilvēces un dāvāju tai Savu Mieru, tomēr tikai retais no jums klausās; šajās dienās Es nāku ar miera līguma noteikumiem un Mīlestības Vēsti, tomēr zeme zaimo Manu Mieru, bet Manu Mīlestību, ko Es viņiem nesu, Manas Piedzimšanas svētku priekšvakarā tā izsmej; cilvēce svin šīs dienas, pat nepieminēdama Manu Svēto Vārdu; Mans Svētais Vārds ir ticis anulēts, bet Manas Piedzimšanas diena padarīta par brīvdienu, kurā tiek pielūgti elki;
Sātans ir atradis Manus bērnus vājus un aizmigušus, un iegājis viņu sirdīs; Es esmu brīdinājis pasauli…” (1991.gada 24.decembris)
Kristus mums atklāj, ka Ziemassvētku svinēšana bez Viņa Svētā Vārda pieminēšanas Viņu ļoti aizvaino.
Ziemassvētkos ikviens kristietis ir aicināts svinēt Kristus Piedzimšanu, priecīgi apmeklējot baznīcu un pieminot Viņa – Pestītāja un Glābēja – Svēto Vārdu. Dauzi savā atkrišanā Kunga vietā pielūdz Ziemassvētku eglīti, dāvanas, pārēšanos un pārmērīgas izpriecas.
Pēc šī brīdinājuma tika saņemti arī vairāki citi, viens no tiem – 1993.gada 18.februārī:
”redziet – nāk dienas, kad Es nākšu ar pērkonu un Uguni, bet, Sev par postu, daudzus atradīšu neziņā un dziļā miegā!
Es pie jums, radība, sūtu vēstnesi pēc vēstneša, lai izlauztos cauri jūsu kurlumam, bet tagad esmu ļoti noguris no jūsu pretošanās un apātijas; tikpat ļoti Mani nogurdina arī jūsu aukstums, bet, kad notiek sarunas par vienotību – jūsu lepnība un nespēja piekāpties; jūs esat piepildījuši līdz malām Apstulbuma kausu, un tas jau plūst pāri; saindējušies paši ar savu balsi, jūs esat nostājušies pret Manējo, tomēr mūžīgi tas neturpināsies – drīz jūs kritīsiet, jo jūs esat pretojušies Manai Balsij un klausījuši savējai, kura jūs ir novedusi pie bezjēdzības, nav brīnums, ka jūsu šķelšanās dēļ Mana Baznīca ir drupās; jūs neuzklausāt Manus padomus, nedz arī ticības trūkuma dēļ piepildāt Manas ilgas, tomēr pavisam drīz Es jums un visai pasaulei atklāšu to, kas ir jūsu sirdīs, un to, kā jūs slepenībā plānojāt iznīcināt Manu Likumu;
sestajam zīmogam ir jātiek salauztam, un tad jūs visi tiksiet iegremdēti tumsībā, kurā nebūs nekādas gaismas, jo no Bezdibeņa nāks dūmi kā no milzīgas krāsns un tie aptumšos sauli un debesis; Sava Taisnības Kausa dēļ Es jūs darīšu līdzīgus odzēm un čūskām, šajās tumsības dienās Es likšu jums līst uz vēdera un ēst zemes putekļus; Es jūs piespiedīšu pie zemes, likdams saprast, ka jūs neesat labāki par odzēm… jūs slāpsiet un smaksiet savos grēkos;
Savās dusmās Es jūs notriekšu zemē un niknumā samīdīšu! vai redzat? Mani četri eņģeļi satraukti stāv apkārt Manam Tronim, gaidīdami Manas pavēles; dzirdot pērkona dārdus un redzot zibeņu liesmas, ziniet, ka Mana Taisnības Stunda ir klāt; zeme sakustēsies un līdzīgi krītošai zvaigznei tā sāks šūpoties, kalnus un salas izraujot no savām vietām, veselas tautas tiks iznīcinātas; debesis izzudīs kā satīts rakstu ritulis, kā tu, meitiņ, to redzēji savā vīzijā; smaga agonija piemeklēs visus zemes iedzīvotājus, un bēdas neticīgajiem! uzklausi Mani: un kaut arī cilvēki tev šodien teiktu: „ak, Dzīvais Dievs taču apžēlosies par mums, un tavs pravietojums nav no Dieva, bet gan nācis no tevis pašas gara;” pasaki viņiem: lai arī jūs tiekat uzskatīti par dzīviem, tomēr esat miruši; jūs apsūdz jūsu pašu neticība – jūs atteicāties ticēt Manas Žēlsirdības laikam un aizliedzāt Manai Balsij izplatīties caur Maniem vēstnešiem, lai brīdinātu un izglābtu Manas radības; arī jūs nomirsiet kopā ar ļaunajiem;”
Zinātnieki bija konstatējuši, ka notiekot zemūdens zemestrīcei, sašūpojās visa zeme un sekundes simtdaļu tā izgāja no savas ierastās ass. Par vairākiem metriem no parastās atrašanās vietas novirzījās gan Sumatras sala, gan citas šī reģiona salas. Par vienu no tām bija aizdomas, ka tā ir pavisam izzudusi, kamēr šī sala netika atrasta citā vietā. Tad, 2002.gada 7.februārī no Dieva tika saņemts pēdējais brīdinājums. Lūk, šī brīdinājuma fragments:
„Mana Ķēnišķīgā Valdīšana stāv pie pašām jūsu durvīm, bet vai jūs esat gatavi Mani uzņemt? ar ķēnišķīgu dāsnumu un vērienu Es esmu klājis garīgā Mielasta galdu, lai atdzīvinātu jūsu garu; kad Es tur stāvēju, gaidīdams, lai jūs pabarotu Pats ar Savu Roku un izglābtu jūs no nāves, jūs atteicāties spert soli uz priekšu; tomēr, pārdomājot jūsu nevēlēšanos patiesi atgriezties un jūsu naidīgumu pret Maniem brīdinājumiem, tad iepriekš redzētās raudu un vaimanu ainas (tas attiecas uz 2001.gada 11.septembra notikumiem) nav nekas, salīdzinot ar tiem bēdu pilnajiem rītiem, kuri vēl nāks pār jums un kurus jūs paši būsiet uz sevi izsaukuši;
(…) pasaule jau tagad bauda sevis pašas uzliktā lāsta augļus, izsaucot dabā sacelšanos dažādu satricinājumu un dabas katastrofu veidā, nosmacējot sevi ar jūsu pašu izdomātajiem plāniem;”
Mūsu Kungs mūs brīdina, ka atkrišana apdraud visa kosmosa stabilitāti – tas attiecas ne vien uz zemi, bet arī uz Visumu, jo mēs liekam dabai sacelties pret mums.
Tomēr tas nav viss – Kungs mūs brīdina par vēl ļaunākiem notikumiem, kas varētu atgadīties, ja neatgriezīsimies pie Viņa un nemainīsim savas sirdis. Kungs saka:
„Redzi, meitiņ, drīz Es atklāšu arī Savu Taisnību, jo Manam Plānam ir noteikts laiks; arī Maniem Žēlsirdības aicinājumiem ir noteikts laiks; kad Žēlsirdības laiks būs galā, Es parādīšu visiem, gan ļaunajiem, gan labajiem, ka Mana bardzība ir tikpat liela kā Mana Žēlsirdība, bet Manas dusmas tikpat varenas kā Mana piedošana; viss, ko esmu pravietojis, šai laikā ļoti ātri piepildīsies, un nekas no tā netiks atņemts…” (1993.gada 19.februārī)
2008.gada 7.janvārī Dievmāte mani pamodināja aptuveni trijos no rīta un lika saprast, ka šajā mirklī Kristum uzbrūk. Šajā Dievmātes vēstījumā mēs lasām par notikumiem, kuri ir pavisam tuvu un ar kuriem cilvēcei nāksies saskarties. Šos notikumus ir izraisījis pasaules grēcīgums, egoisms, mīlestības trūkums, Dieva Vārda atmešana, ietiepība, liekulība un bezdievība.
Dievmāte sacīja, ka zeme ir briesmas un cietīs no uguns. Dieva dusmas nevar tikt atturētas un pavisam drīz kritīs pār cilvēkiem, jo tie atsakās atteikties no grēka. Dieva Žēlsirdība ir centusies pēc iespējas daudzus tuvināt Viņam un Dieva roka ir centusies dot pestīšanu, tomēr tikai nedaudzi ir klausījušies un sapratuši. Viņa Žēlsirdības laikmetam pienāks gals un pienāks laiks, kad ikviens virs šīs zemes tiks pārbaudīts – pasaules cilvēki sapratīs savu bezpalīdzību, to, ka bez Dieva viņiem nav nekādas vērtības. Dievs ir uzticams Savam Vārdam. Ir pienācis laiks, kad Dieva saime tiks pārbaudīta, bet tie, kuri ir atteikušies no Viņa Žēlsirdības, piedzīvos Dieva Uguni. (Šajā gadījumā es vaicāju par tiem Baznīcas cilvēkiem, kuri mūs vajā un neredz Viņa Žēlsirdības darbus). Dievmāte sacīja, ka arī viņi saņems pēc nopelniem.
Tālā savā vēstījumā Dievmāte turpināja runāt par upuri. Viņa man lūdza ikvienam atgādināt, ka Dievs, mūsu Radītājs lūdz, lai mēs vairāk veltītu sevi Viņam. Ar atgriešanos nepietiek – ir vajadzīgs upuris un nopietnas lūgšanas. Ja kāds sakās esam atradis Dievu ar „Patiesas dzīves Dievā” starpniecību, tam ir vairāk jāupurē un jāgandara. Ir vairāki veidi kā parādīt Dievam mīlestību un nesavtību – neviens nevar sacīt, ka dzīvo saskaņā ar vēstījumiem, ja nespēj Dievam parādīt upurgatavu mīlestību. Tie, kuri patiešām mīl Dievu, ir svētīti, viņiem nevajadzētu baidīties no šīm dienām. Mūsu svētā Māte sacīja, ka svētīti tie, kuri pastāv ciešanās. Viņa teica, ka priecājas par visiem priesteriem, kuri izplata Dieva darbus (tas attiecas gan uz „Patiesas dzīves Dievā” priesteriem, gan tiem, kuri ir atvērti Garam) – viņiem ir jāsaglabā paļāvība, jo viņi ir saņēmuši īpašas Dieva Gara žēlastības – Viņš tos stiprinās Kungā un Viņa pestīšanas plānā. Kristus šiem priesteriem dāvā Savu mieru.
„Ja kāds kalpo un upurē sevi, tad šī uguns tiesa šo cilvēku neskars ar visu tai piemītošo bardzību, jo savā garā tie priecājas par Dieva aicinājumu, kurš tos ir ievedis dzīvībā.”
Dievmāte sacīja, ka daudzi ir atkrituši, tomēr ļoti daudzi tiks piecelti. Daudziem nav izdevies saglabāt savā sirdī Dieva Vārdu – viņi ir izkaisījuši ne vien vēstījumu vārdus, bet arī tos, kas viņiem ir tikuši doti ar Rakstu starpniecību. 2009.gada 28.novembrī Kungs mani aicināja un deva lūgšanu, kura man bija jāizplata, lai mēs ar tās starpniecību izlūgtu Dieva Žēlsirdību. Lūk, ko teica Kungs: „Vassula, vērsies pie Manis ar šādiem vārdiem”
Maiguma pilnais Tēvs, neļauj nākt pār šo paaudzi Tavām dusmām, lai tie visi kopā nepiedzīvotu iznīcību;
Lai arī ūdeņi izsīks un dabas zaļums zudīs,
Un zem Tavu dusmu sloga viss iznīks neatstājot pat savas iepriekšējās esamības pēdas,
Tomēr neļauj postam un izbailēm nākt pār Tavu Ganāmpulku, Tavas Dvesmas svelme aizdedzinās zemi un pārvērtīs to posta vietā! Pie horizonta parādīsies zvaigzne – Nakts tiks pāršķelta un pelni kritīs līdzīgi sniegam, pārklājot cilvēkus un darot tos līdzīgus rēgiem; Dievs, apžēlojies par mums un neesi pret mums bargs; piemini sirdis, kuras līksmojas Tevī un sagādā Tev prieku! piemini Savus ticīgos – lai Tava roka nekrīt pār mums visā tās spēkā, bet gan Savā Žēlsirdībā piecel mūs un liec ikvienā sirdī Savus priekšrakstus. Amen.”
2010.gada 14.aprīlī sākās Evjafjallajokull vulkāna izvirdums un tā rezultātā, kā mēs visi dzirdējām izveidojās pelnu mākonis. No vulkāna apkārtnē esošajām apdzīvotajām vietām tika evakuēti cilvēki. Daži fotografēja, bet pelnu mākoņa dēļ bija iespējams redzēt tikai dažus metrus tālāk. Viss bija pelēks un pelnu klāts. Lidsabiedrības daudzo atcelto reisu dēļ cieta miljoniem dolāru lielus zaudējumus. Noliktavās uzglabātie augļi, zivis un citi produkti vienkārši aizgāja postā. Daudziem ceļotājiem visā pasaulē nācās atcelt paredzētos braucienus.
Iepriekšējo reizi šī vulkāna izvirduma laikā pelni turpināja izplatīties pusotru gadu. Tagad, rakstot šīs rindas, vēl arvien nav skaidrs, ar ko beigsies šis izvirdums.
Tomēr, ja cilvēki līdzīgi faraonam, turpinās ignorēt Dieva dotās zīmes, zeme piedzīvos vēl lielāku postu. 1993.gada 18.februārī Dievs mūs brīdināja, sakot:
„sestajam zīmogam ir jātiek salauztam, un tad jūs visi tiksiet iegremdēti tumsībā, kurā nebūs nekādas gaismas, jo no Bezdibeņa nāks dūmi kā no milzīgas krāsns un tie aptumšos sauli un debesis; Sava Taisnības Kausa dēļ Es jūs darīšu līdzīgus odzēm un čūskām, šajās tumsības dienās Es likšu jums līst uz vēdera un ēst zemes putekļus; Es jūs piespiedīšu pie zemes, likdams saprast, ka jūs neesat labāki par odzēm… jūs slāpsiet un smaksiet savos grēkos;
Savās dusmās Es jūs notriekšu zemē un niknumā samīdīšu! (…)
kad pienāks Tumsības Stunda, Es jums atklāšu to, kas ir jūsu iekšienē, Es apgriezīšu uz āru jūsu dvēseli; ieraugot savas dvēseles melnas kā ogles, jūs ne vien piedzīvosiet nebijušas ciešanas, bet savā agonijā jūs sitīsiet sev pa krūtīm, atzīdami, ka jūsu iekšējā tumsa ir daudz ļaunāka par to, kas jums apkārt;
kas attiecas uz tevi, (…) šādi Es tautām atklāšu Savu Taisnību un visas tautas sajutīs Manu spriedumu, kad pienāks Mana Stunda; cilvēka dzīvību Es darīšu vēl retāk sastopamu nekā jebkad agrāk; tad, kad Manas dusmas tiks remdētas, Es jūsos uzcelšu Savu Troni, un jūs vienā balsī un vienā valodā, un sirds vienotībā slavēsiet Mani, Jēru;”
Mums kārtējo reizi tiek dots laiks, lai pirms šī pravietojuma piepildīšanās mēs nožēlotu grēkus un atgrieztos. Lai arī Dievs saka, ka nekas no šī pravietojuma nevar tikt izņemts laukā, tomēr mēs ar savu lūgšanu, gandari un svētu dzīvi varam samazināt šī soda apmērus un spēku. Mēs esam aicināti dzīvot patiesu dzīvi Dievā – Dievs var vilcināties un novērst savas dusmas tieši tāpat kā tas bija Ninives gadījumā.
„Patiesas dzīves Dievā” vēstījumi nav kas tāds, kas vēstī postu un pazušanu. Dievs mums dod šos vēstījumus šajos žēlsirdības laikos, lai tie mūs audzinātu – tas Dieva augstsirdīgās Mīlestības sauciens. Dievs mums neļaus vienmēr nicināt Viņa Svēto Vārdu un dzīvot bezdievīgi. Tieši tāpēc Viņš Savā Žēlsirdībā, dod mums šos daudzos brīdinājumus.
.gif)
|
|
|
Ir pienācis laiks savākt miljonu parakstu OneDate.org mājas lapā |
18.01.2010
Mīļie „Patiesas dzīves Dievā” lasītāji visā pasaulē,
www.onedate.org
„Patiesas dzīves Dievā” vēstījumos Kungs ļoti skaidri ir izteicis Savu vēlmi, lai kristieši apvienotos. Šo vienotību Viņš aizsāk ar siržu pārveidi darot tās pazemīgas un mīlošas. Kā pirmajai vienotības zīmei no Baznīcu vadītāju puses būtu jābūt lēmumam par vienota Lieldienu datuma ieviešanu. Lūk, ko saka viens no vēstījumiem:
kad viņi ar vienprātīgu lēmumu ieviesīs vienotu Lieldienu datumu? (1992.gada 21. decembris)
„Manas Vissvētākās Sirds meita, Es vēlos, lai tu raksti; ieklausies Manā Balsī, kas atskan no Debesīm; Mani Vienotības, Izlīguma un Miera Vārdi netiek nedz uzklausīti, nedz arī cienīti; vienreiz Es esmu runājis un vairs neatkārtošos, Es nepiemetināšu neko jaunu;
Kungs, acīmredzot, tas nav tik vienkārši…
|
|
Lasīt tālāk...
|
|
|
Jaunākais attiecībā uz Vassulu Rīdenu |
|
V.E. Vildrīds kardināls Neipīrs no Durbanas arhidiacēzes Dienvidāfrikā.
Šis ir V.E. Vildrīda kardināla Neipīra paziņojums attiecībā uz Vassulu Rīdenu, kura nesen apmeklēja Durbanu un sava apmeklējuma laikā pilsētas zālē uzrunāja daudzus ticīgos. Kardināla paziņojums tika publicēts Durbanas arhidiacēzes katoļu vēstnesī 2009.gada jūnijā (nr.464) un tika izplatīts arhidiacēzes draudzēs un reliģiskajās kopienās.
"Jaunākais attiecībā uz Vassulu Rīdenu"
Maijā Vassula Rīdena apmeklēja mūsu valsti un šī apmeklējuma ietvaros – arī Durbanu, kur vērsās ar uzrunu pie daudziem ticīgajiem. Tā kā attiecībā uz Vassulu Rīdenu ir tikuši uzdoti vairāki jautājumi, kā piemēram: vai viņas ‘atklāsmes’ ir autentiskas, vai viņa savos rakstos saglabā uzticību Baznīcas doktrīnai un kāda ir viņas attieksme gan pret katolisko, gan arī pret viņas pašas – grieķu pareizticīgo – Baznīcu, tad es viņu uzaicināju uz kūriju, kur pie pusdienu galda mēs varējām noskaidrot visus mūs interesējošos jautājumus. Mūsu sarunas laikā noskaidrojās, ka viņas aicinājums būt par Jēzus Kristus lietotu vēstnesi ir ticis saņemts neparastos apstākļos. Vēl lielāks izaicinājums ir Vassulas Rīdenas attiecības ar katolisko Baznīcu. 1995.gada 25.oktobrī ar īpaša ‘Paziņojuma’ starpniecību Svētais Krēsls pauda nopietnas šaubas par Vassulas publicēto vēstījumu autentiskumu.
2004.gada 16.jūlija vēstulē toreizējais Ticības doktrīnas kongregācijas prefekts kardināls Ratcingers paskaidro, ka pēc Vassulas lūguma kongregācijas ir veikusi nopietnu izpētes darbu. Pēc savstarpēja dialoga, 4. aprīļa vēstulē Rīdenas kundze sniedza vērtīgus paskaidrojumus par savu laulības statusu kā arī par Svētā Krēsla izdotajā ‘Paziņojumā’ minētajiem iebildumiem attiecībā uz viņas rakstiem un līdzdalību sakramentos.
Kardināla Ratcingera vēstulei tika pievienotas Rīdenas kundzes atbildes uz visiem kongregācijas uzdotajiem jautājumiem un kardināls noslēgumā paziņo, ka viņas paskaidrojumi sniedz apmierinošu atbildi uz šiem jautājumiem.
Diemžēl, kārtējo apjukumu šajā jautājumā ir ienesis kardināla Levadas 2007.gada paziņojums, kurā viņš, pilnībā ignorējot 2004.gadā panākto vienošanos, no jauna pievēršas 1995.gada ‘Paziņojumā’ paustajām iebildēm.
Tieši šī iemesla dēļ es ar patiesu interesi gaidīju izdevību satikties ar pašu Vassulu Rīdenu un uzdot viņai šos jautājumus. Jau no paša sākuma – un šis iespaids kļuva arī par galīgo iespaidu – mani pārsteidza viņas pilnīgā atvērtība it īpaši tajā, kas attiecas uz lūgumu paskaidrot ar viņu notikušo vai arī paskaidrot, kāpēc tas ar viņu vispār notiek. Viņa ir neizpratnē par to, kāpēc ir tikusi izvēlēta šai sūtībai, jo sava aicinājuma pašos aizsākumos bija zaudējusi jebkādu saistību ar grieķu pareizticīgo Baznīcu.
Interesi izraisa arī viņas attiecības ar Svēto Krēslu. Vassula Rīdena priecājas par sirsnīgām attiecībām ar daudziem Vatikānā augstu stāvošiem cilvēkiem, kuru attieksme pret viņu ir visnotaļ pozitīva.
Šī iemesla dēļ būtu pamatoti izteikt kategorisku apgalvojumu, ka tajā, kas attiecas uz Baznīcu, Vassula neapdraud katolisko ticību. Vēstījumi, kuri tiek sniegti ar viņas starpniecību, saskan ar pašas Baznīcas pausto aicinājumu uz grēku nožēlu un atgriešanos pie ticības pamatiem, it īpaši pie tādām katoliskajai Baznīcai raksturīgām pamatlūgšanām kā Rožukroņa un citām agrāk Baznīcai un draudžu garīgajai dzīvei tik raksturīgajām dievbijības formām.
Kā ierasts rīkoties šādos gadījumos, Baznīca ‘atklāsmes’ nav pasludinājusi par autentiskām, jo vēstījumu saņemšana tupinās – šajā gadījumā attieksme ir tāda pati, kāda tā ir attiecībā uz notiekošo Medžugorjē.
|
|
|
|
|
|
2009.gada maijā Vassula apmeklā Johannesburgu, Durbanu un Keiptaunu Dienvidāfrikā.
Svētdienā, 2009.gada 10.maijā ap 12iem pēcpusdienā mēs ieradāmies Johannesburgā. Lidostā mūs ļoti sirsnīgi sagaidīja Vinnija un Grasinda. Pa ceļam viņas ar lielu interesi klausījās mūsu stāstījumā par misiju Malāvijā. Mēs viņām pastāstījām par turienes ticīgo atvērtību un prieku uzņemt pie sevis Vassulu. Vinnija un Grasinda mūs aizveda uz arhibīskapa Serafima rezidenci Hougtonā, kur mūs sagaidīja arhibīskaps – nākamajās dienās viņš kļuva par mūsu viesmīlīgo namatēvu.
Arhibīskapa Serafima rezidence.
Kādu brīdi atpūtāmies un tad, 17:00 devāmies uz maronītu baznīcu Vudmīdā, kas ir veltīta Libānas Dievmātei un kur Vassula šajā vakarā bija uzaicināta liecināt. Vispirms bija dievkalpojums, kura laikā tēvs Badaui Habibs paziņoja par Vassulas uzstāšanos pēc dievkalpojuma. Dievlūdzēju rindās mēs pamanījām daudzus grieķu pareizticīgos, kuri bija atnākuši dzirdēt Vassulu. Viņu vidū bija arī arhibīskaps Serafims, diakons Georgs Kokonas, tēvs Atanāzioss (no Kenija), Solis, Endrjū, Kleo un citi. Kopā bija sanākuši aptuveni 550 visdažādāko vecumu cilvēku, viņu vidū arī bērni.
|
Tēvs Atanazioss, Vassula, diakons Georgs un Solis.
|
Pirmdienā, 2009.gada 11.maijā tēvs Badui Habibs bija mūs uzaicinājis uz pusdienām. Satikties ar Vassulu bija ieradušies arī divi citi priesteri – tēvs Georgs Kairuzs un tēvs Butross Sanja, kā arī kāda sieviete vārdā Koleta un kāda beļģu ģimene. Mūs cienāja ar tradicionālajiem libāņu ēdieniem.
|
Tēvs Georgs, Vassula, tēvs Badui un tēvs Butross.
|
Pēc pusdienām tēvs Badui mūs aizveda uz dienvidiem, kur gribēja parādīt viņu jaunuzcelto baznīcu.
|
Johannesburgas jaunuzceltā maronītu baznīca
|
|
Vassula, tēvs Badaui un Džordžija.
|
Pēc tam priesteris mūs aizveda atpakaļ uz arhibīskapa rezidenci un apliecināja Vassulai, ka viņa vienmēr tiek sirsnīgi gaidīta maronītu baznīcā. Vakarā kopā ar arhibīskapu Serafimu mēs devāmies ciemos pie Kostas un Ellenas Nikolau. Ellena bija teikusi arhibīskapam, ka viņa ļoti velētos iepazīties ar Vassulu. 2009.gada 3.maijā radiopārraidē „Tici tam vai ne” viņa bija dzirdējusi Katas Turkingtonas interviju ar Vassulu. Intervija ilga stundu un tās laikā tika sniegta arī informācija par paredzētajām konferencēm. Ellenu ieinteresēja Vassulas teiktais, mums bija ļoti jauka saruna. Vēlāk mājās pārnāca arī viņas vīrs Kosta ar kuru Johannesburgā bijām tikušies jau 2005.gada decembrī. Arī viņš bija ļoti priecīgs par atkalredzēšanos. Mēs iedevām Ellenai dažus diskus ar ierakstiem no radiointervijām ‘Amerikas Balsī’ kā arī DVD par mūsu ceļojumu uz Aleksandriju 2008.gada maijā, kura laikā mums bija iespēja svinēt pareizticīgo Lieldienas kopā ar patriarhu Teodoru II.
Otrdienā, 2009.gada 12.maijā mums bija nedaudz brīva laika un mēs devāies uz Johannesburgas aparteīda muzeju. Šis nelielais atpūtas mirklis daudzu konferenču un pārbraucienu vidū mums bija ļoti svētīgs.
Trešdienā, 13.maijā, Grasinda un Vinnija mūs aizveda uz Pretoriju, kas atrodas apmēram stundas brauciena attālumā no Johannesburgas. Tur mēs apmeklējām vietējo lūgšanu grupu. Tad devāmies uz mājām pie Paulas, kur sastapāmies ar trim grieķu sievietēm – Mariju, Helēnu un Terēzi. Viņas visas ļoti priecājās par sastapšanos ar Vassulu un ar nepacietību gaidīja septembra svētceļojumu uz Grieķiju, kurā bija nolēmušas piedalīties.
Ceturdienā, 14.maijā misija turpinājās. Kopā ar Vinniju, Grasindu un Manniju mēs devāmies uz stundas lidojuma attālumā esošo Durbanas pilsētu.
.jpg)
|
Arhibīskaps Serafims mums novēl laimīgu ceļu.
|
|
Mannijs, Vinnija un Grasinda pa ceļam uz Durbanu.
|
Durbanā mūs sagaidīja tēvs Veins, Bridžita, viņas mamma Margareta un citi. Tēvs Veins mūs aizveda uz viesnīcu, bet 19:00 bija dievkalpojums tēva Veina Kristus Karaļa draudzē. Tā izrādījās stundas brauciena attālumā no viesnīcas. Priesteris mums pastāstīja, ka viņa draudzē, kas atrodas tieši blakus eļļas rafinēšanas rūpnīcai, ir divi tūkstoši ģimeņu. Pēc mises organizatori bija sagatavojuši nelielu mielastu un vēlējās parunāt ar Vassulu. Vassula viņiem pateicās par konferences organizēšanu, kā arī mudināja viņus rūpēties par iesētās sēklas tālāko likteni – lai tā varētu nest augļus, cilvēki ir jāiepazīstina ar „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumiem. Vassula ieteica veidot ekumēniskās lūgšanu grupas kā arī pastāstīja par Beth Myriam mājām.
Noslēgumā tēvs Veins lūdza Vassulu aizlūgt par visiem klātesošajiem individuāli, tai skaitā – arī par sevi. Vassula bija ļoti priecīga un pastāstīja, ka aizlūgs, izmantojot krustu, kurā ir iestrādātas Kunga Krusta relikvijas.
.jpg)
|
Vassula aizlūdz par tēvu Veinu.
|
|
Tēvs Veins aizlūdz par Vassulu.
|
Pēdējo reizi Vassula apmeklēja Durbanu pirms 16 gadiem – 1993.gadā. Tēvs Pīters pastāstīja, ka viņš toreiz esot dzirdējis viņas uzstāšanos.
|
Vassula aizlūdz par tēvu Pīteru.
|
|
Vissvētākās Trīsvienības ikona kapelā.
|
Piektdienā, 15.maijā 10:00 Glenmoras pastorālajā centrā notika starpbaznīcu tikšanās uz kuru bija ieradušies aptuveni 80 cilvēku, viņu vidū arī daudzas klostermāsas un daži priesteri. Sākumā tēvs Veins nolasīja nelielu ievadrunu, bet pēc tam Vassula vērsās pie klātesošajiem. Viņa runāja aptuveni pusotru stundu un beigās tika paredzēts laika arī jautājumiem un atbildēm. Vassulas runa galvenokārt skāra vienotības tēmu. Lai noklausītos Vassulas uzrunā, kāds no „Patiesas dzīves Dievā” lasītājiem Rovans de Klerks, bija braucis pusotru stundu, bet māsa Pītera kopā ar vēl četrām māsām bija atbraukušas no Mthathas, kas atrodas citā provincē. Šīs māsas lasa vēstījumus un tos izplata. Visi, kuri bija ieradušies no tālienes, palika arī uz nākamās dienas tikšanos.
|
Rovans de Klerks, kurš uz tikšanos bija braucis pusotru stundu.
|
|
Tēvs Veins lasa ievadrunu.
|
|
Tikšanās ar garīdzniekiem un māsām Durbanā.
|
|
Pēc uzrunas sekoja atbildes uz jautājumiem.
|
Pēc tikšanās tēvs Veins bija mums noorganizējis pusdienas pie kardināla Vinifreda Neipīra – visas Dienvidāfrikas katoļu kardināla. Brauciena laikā es pastāstīju tēvam Veinam, ka Vassula ir dzimusi 18.janvārī – lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību pirmajā dienā. Tēvs Veins, savukārt, mums pastāstīja, ka 18.janvārī ir ticis iesvētīts par priesteri un savai iesvētību dienai ir izvēlējies evaņģēlija tekstu ar Jēzus priesterisko lūgšanu: ‘Lai viņi ir vien’. „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumus tēvs Veins bija sācis lasīt vēl seminārā.
|
Pa ceļam uz kardināla Neipīra rezidenci
|
Tēvs Neipīrs Vassulu bija uzaicinājis uz pusdienām, kurās piedalījāmies arī mēs kopā ar tēvu Veinu. Pusdienas ilga divas stundas. Pirmā stunda tika veltīta sarunai, bet tai sekoja pusdienas. Kardināls Neipīrs padalījās, ka viņa priesteru vidū ir daži tādi, kuri nebija vēlējušies, lai viņš satiktos ar Vassulu. Šie priesteri viņu bija brīdinājuši, ka Vassulai uz visiem jautājumiem ir sagatavotas pareizās atbildes. Šie priesteri bija negatīvi noskaņoti un bija izteikuši kardinālam daudzus ļoti nepatiesus apgalvojumus. Savukārt kardināls bija vēlējies izveidot pats savu viedokli par Vassulu un „Patiesas dzīves Dievā” iedvesmām.
Šajā pašā rītā garīdzniekiem bija bijusi tikšanās, kuras laikā viņi kardinālam bija pauduši savu attieksmi pret Vassulu. Tikšanās noslēgumā tēvs Veins bija paziņojis par Vassulas uzstāšanos Glenmoras pastorālajā centrā un Durbanas pilsētas zālē, un bija uzaicinājis priesterus piedalīties. Pēc šī paziņoja priesteri bija sašutumā vaicājuši kardinālam kā viņš kaut ko tādu ir pieļāvis. Kardināls bija atbildējis, ka, ja Vassula runā par Kristu un tas palīdz kādam atgriezties pie Dieva, tad kas gan ir viņš, lai to censtos aizliegt. Kardināls Neipīrs pastāstīja, ka kāda garāka pārbrauciena laikā bija klausījies ‘Amerikas Balsī’ sniegtās intervijas ierakstu un viņam ir ļoti paticis, ko Vassula bija sacījusi par atsacīšanos. Viņš pastāstīja, ka agrāk Āfrikā šādu problēmu nav bijis, tomēr tagad cilvēki arvien vairāk piesaistās materiālajām vērtībām, varai, prestižam un citām lietām. Kardināls uzsvēra, ka garīgajā dzīvē mums vajadzētu vairāk izpratnes par atteikšanos.
Kardināls pieskārās arī nesenajai kardināla Levadas rakstītajai vēstulei. Vassula viņam paskaidroja, ka šajā vēstulē tiek pausti nepatiesi apgalvojumi. Viņa pastāstīja par agrākā kardināla Ratcingera veikto izpētes darbu, kas ilga divus ar pusi gadus. „Patiesas dzīves Dievā” grāmatas pārbaudīja Ticības doktrīnas kongregācijas inspektori un pēc tam Vassula tika lūgta atbildēt uz pieciem jautājumiem. Viņa pastāstīja kardinālam, ka bija tikusies ar kardinālu Ratcingeru četrus mēnešus pirms viņa ievēlēšans par pāvestu. Kardināls Neipīrs ar lielu prieku noklausījās šajā stāstā par Vassulas tikšanos ar kardinālu Ratcingeru un bija pārsteigts, ka iepriekš neko nebija par to dzirdējis.
Tad kardināls uzdeva jautājumu man – viņš lūdza pastāstīt, kas „Patiesas dzīves Dievā” vēstījumos mani aizskar visvairāk. Es atbildēju: „„Patiesas dzīves Dievā” vēstījumi mani satuvināja ar manu pareizticīgo Baznīcu un padziļināja manī izpratni par sakramentiem. Es sapratu, ko nozīmē, ka Kungs ir dzīvs un darbīgs, ko nozīmē, tas, ka Viņš tiek dēvēts par „Dzīvo Dievu””. Es pastāstīju, ka piedzīvoju daudz personiskākas un tuvākas attiecības ar Dievu, pastāstīju arī to, ka lasot vēstījumus, es saprotu, ko Jēzus domāja ar vārdiem „Manas avis dzird Manu balsi” (Jņ 10, 27) – saprotu, ka vēstījumos runā tā pati balss, kas runā Rakstos. Es jūtu, ka Dievs uzrunā personiski mani. Kardināls Neipīrs uzņēma Vassulu ļoti laipni un šīs divas kopā pavadītās stundas sniedz mums patiesu atveldzi.
|
Kardināls Neipīrs, Vassula, tēvs Veins
|
|
Pēc tikšanās ar kardinālu
|
Pēc tikšanās ar Vassulu, 2009.gada jūnijā, kardināls Neipīrs uzrakstīja rakstu, kas tika publicēts Durbanas arhidiacēzes katoļu vēstnesī (nr.464) un tika izplatīts arī draudzes un diacēzes kongregācijas. Raksts ir publicēts arī oficiālajā Durbanas arhidiacēzes mājas lapā.
Sestdienā, 16.maijā Durbanas pilsētas zālē Vassula uzrunāja aptuveni tūkstoti cilvēku. Tieši pirms tikšanās visas ielas bija zāles tuvumā tika noslēgtas, jo bija sākušās negaidītas demonstrācijas, tomēr mums ierodoties, viss atrisinājās. Tūkstotis cilvēku vienlaicīgi iegāja zālē, lai arī pirms tam visiem bija jāiziet drošības pārbaude. Iespēju noorganizēt tikšanos pilsētas zālē bija nodrošinājis kāds anonīms ziedotājs.
Svētdienas, 17.maija, rītā, mēs devāmies uz lidostu. Nākamā tikšanās bija paredzēta Keiptaunā.
Organizatori mūs sagaidīja lidostā. Kāda jauna sieviete, Andžela Vola mūs aizveda pie Svētā Krusta māsām, kuras mums nodrošināja mājvietu. Pa ceļam mēs ievērojām, ka to malās ir uzceltas teltis un Andžela mums pastāstīja, ka tieši pirms mūsu ierašanās daži cilvēki ielās ir tikuši nošauti. Tā šajā pilsētā neesot neparasta parādība, jo visapkārt ir daudz noziedzīgu bandu. Viņa pastāstīja, ka agrāko katoļu skolu ir nācies aizvērt, jo, neskatoties uz dzeloņstieplēm, mazgadīgie ielu noziedznieki bija ielauzušies skolā un izvarojuši klostermāsas. Šis rajons patiešām nešķita īpaši drošs. Pēc ierašanās pie māsām, mēs kādu laiku varējām atpūsties.
Vēlāk, pēcpusdienā, Vassulai bija konference Visvētākās Trīsvienības baznīcā, kuras tuvumā bijām apmetušās. Diemžēl, vietājais bīskaps bija ieteicis cilvēkiem nenākt uz tikšanos. Par spīti aizliegumam, kādi trīs simti cilvēki bija ieradušies noklausīties „Patiesas dzīves Dievā” cerības pilnajā vēstī. Viņu vidū bija arī draudzes priesteris tēvs Beižū. Ievadvārdus teica Andžela Vola.
Vajadzēja ierasties arī monsenjoram Endrjū, tomēr viņš tā arī neatnāca. Bija jauki redzēt baznīcā jauniešus un jauniešu grupu, kura nospēlēja dažas skaistas kristiešu dziesmas. Andžela pastāstīja, ka Vassula savas uzrunas laikā bija atbildējusi uz visiem viņas iekšējiem jautājumiem – viņai bija šķitis, ka Vassula runā tieši ar viņu. Pēc liecības pie manis pienāca kāda jauna grieķu un vācu izcelsmes sieviete Eleonora Psefteli un pavaicāja vai viņa nevarētu tikties ar Vassulu. Viņa pastāstīja, ka bija gadiem gaidījusi šo tikšanos un ļoti priecājās par Vassulas misiju Keiptaunā.
|
Keiptaunas Vissvētākās Trīsvienības baznīca
|
|
Klausītāju vidū bija daudz jauniešu
|
Pirmdienā, 18.maijā, bija paredzēta starpreligiju tikšanās, tomēr sētā apjukuma gara dēļ uz to bija ieradušies tikai kāds vecāka gadagājuma priesteris un viens diakons. Vassula uzrunāja viņus un atstāja viņiem viena sējuma vēstījumu grāmatas un „Patiesas dzīves Dievā” žurnālu.
|
Priesteris un diakons, kuri bija ieradušies uz tikšanos ar Vassulu.
|
Tātad, oficiālā tikšanās nenotika un pēcpusdienā mēs devāmies atpakaļ uz Johannesburgu.
No lidostas mēs pa tiešo devāmies uz Hellēnikas radiostaciju Saheti rajonā. Tur Vassulu intervēja V.E.arhibīskaps Serafims. Intervijas galvenā tēma bija ‘Lūgšanas svarīgums mūsu dzīvēs’. Uz programmu piezvanīja kāda sieviete Frensisa, kura pastāstīja par savu prieku klausīties šādā pārraidē un paziņoja, ‘ka mūsdienās mums šādi vārdi ir jādzird pēc iespējas vairāk’. Pārraidē piedalījās arī Marija Dzervos.
|
Arhibīskaps Serafims intervē Vassulu.
|
|
Arhibīskaps Serafims, Maria Dzervos, Vassula un Andželo
|
Pēc pārraides mēs devāmies pie Kostas un Ellēnas, kuri mums bija sagatavojuši jaukas vakariņas. Kopā ar mums vakariņoja kāda viņu paziņa vārdā Kendija un viņu dēls Nikolass. Kendija pastāstīja, ka viņai mājās ir viena no „Patiesas dzīves Dievā’ grāmatām.
Pēc tam mēs devāmies atpakaļ uz arhibīskapa Serafima rezidenci – šķita, ka esam atgriezušās mājās, jo, kā arī visas iepriekšējās reizes, arhibīskaps bija nemainīgi laipns un viesmīlīgs. Otrdienā, 19.maijā, Mannijs bija noorganizējis interviju Johannesburgas portugāļu laikrakstam O Sekulo – uz to bija ieradušies žurnālists Assuncao de Alemeida un fotogrāfs Karlos da Silva. Intervijas beigās mēs viņiem abiem uzdāvinājām ‘Amerikas Balss’ intervijas disku komplektu (tajās Vassula runā par desmit dažādām vēstījumu galvenajām tēmām) un „Patiesas dzīves Dievā” žurnālu.
|
Portugāļu žurnālists intervē Vassulu.
|
Vēlāk, vakarā, arhibīskaps bija noorganizējis atvadu vakariņas. Bija ieradušies tēvs Badaui, tēvs Šons, tēvs Atoss, tēvs Atanazioss, diakons Georgs un viņa sieva Litsa, Endrjū, Džordžs un Mariku (kurš daudzus gadus atpakaļ Grieķijā bija strādājis kopā ar Vassulas tēvu), Kleo un Vinnija.
Nākamajā dienā, 20.maijā, tēvs Badauī vēl pirms mūsu izbraukšanas uz Atēnām gribēja mūs uzcienāt ar pusdienām un mēs visi kopā devāmies uz zivju tirgu, kas atrodas pretim Grieķijas konsulātam. Tur mēs satikām arī tēvu Nikodimosu un kādu viņa draugu.
|
Tēvs Badaui, Vassula un arhibīskaps Serafims.
|
|
Arhibīskaps Serafims, Grasinda, Vassula, Vinnija un Džordžija.
|
Lai Dievs svētī visus satiktos cilvēkus, organizatorus, tos, kuri mūs uzņēma pie sevis. Es piedzīvoju, ka misija ir intensīvs process, tomēr tikšanās ar visdažādāko rasu un kultūru cilvēkiem sniedz lielu gandarījumu. Es neviļus atcerējos Rakstu vārdus: „Nav vairs ne jūda, ne grieķa, ne verga, ne brīvā, ne vīrieša, ne sievietes, bet jūs visi esat viens Kristū Jēzū” (Gal 3, 28). Mēs saviem spēkiem nespējam neko, bet visu var mūsos mājojošais Svētais Gars.
Kristū,
Džordžija Kleimsone,
„Patiesas dzīves Dievā” vēstījumu lasītāja.
|
|
|
Kungs lūdza, lai tiktu pārtulkota un izplatīta šī lūgšana. |
2009.gada 14.decembris
Vassula raksta:
Pagājušajā sestdienā šeit, Rodas salā, mums bija lūgšanu grupas tikšanās. Uz to bija atnākuši tikai nedaudzi. Tikšanās noslēgumā mēs lūdzām lūgšanu, kuru jums nosūtīju 25.novembrī. Pēc lūgšanas mēs atvērām Bībeli grieķu valodā (pati grāmata bija pilnīgi jauna) un mans pirksts atdūrās Ezehiēla grāmatas 7.nodaļā no 1. – 14.pantiem. Lasot šo tekstu mums visiem radās sajūta, ka pārlasām iepriekš lūgto lūgšanu! Bet tas vēl nav viss. Tā kā manas grieķu valodas zināšanas ir nepilnīgas, es atvēru angļu Bībeli un izrādījās, ka grāmatzīme ir ielikta tieši augstāk minētā teksta vietā. Tas mums lika saprast, ka Kungs vēlas pasvītrot cik nopietns un steidzams ir Viņa iepriekšējais vēstījums – lūgšana.
(Lūgšana, kura tika izsūtīta 28.novembrī: )
„Vassula, vērsies pie Manis šādiem vārdiem:
Maiguma pilnais Tēvs, neļauj nākt pār šo paaudzi Tavām dusmām, lai tie visi kopā nepiedzīvotu iznīcību;
Lai arī ūdeņi izsīks un dabas zaļums zudīs,
Un zem Tavu dusmu sloga viss iznīks neatstājot pat savas iepriekšējās esamības pēdas,
Tomēr neļauj postam un izbailēm nākt pār Tavu Ganāmpulku,
Tavas Dvesmas svelme aizdedzinās zemi un pārvērtīs to posta vietā!
Pie horizonta parādīsies zvaigzne –
Nakts tiks pāršķelta un pelni kritīs līdzīgi sniegam,
Pārklājot cilvēkus un darot tos līdzīgus rēgiem;
Dievs, apžēlojies par mums un neesi pret mums bargs;
Piemini sirdis, kuras līksmojas Tevī un sagādā Tev prieku!
Piemini Savus ticīgos – lai Tava roka nekrīt pār mums visā tās spēkā,
Bet gan Savā Žēlsirdībā piecel mūs un liec ikvienā sirdī Savus priekšrakstus. Amen.”
Nākamajā dienā – tā bija svētdiena – es iegāju baznīcā un apsēdos, un aptuveni pēc 5 minūtēm dzirdēju kā Kungs mani aicina un vēlas uzrunāt. Es biju uztraukusies, jo iedomājos, ka neatcerēšos visu, ko Viņš man saka. Pašās vēstījuma beigās arī Dievmāte piebilda dažus vārdus. Kungs man lika saprast, ka man nav jāuztraucas, jo, kad rakstīšu Viņa teikto, Viņš pats vadīs manu roku. Lūk, ko Jēzus Kristus teica vakar un šodien, 14.decembrī:
Mans bērns, liecini par mani un Manā Vārdā, runā un saki šai paaudzei:
neklausieties viltus praviešos, kuri jūs glauda pa spalvai un apgalvo, ka viss ir labi un jūs esat garīgi izauguši, ja tajā pašā laikā jūs, kuri sevi dēvējat par kristietiešiem, nedzīvojat kā kristietiši – rīkoties saskaņā ar Mana Evaņģēlija Vārdiem jums ir ļoti grūti; Es jums saku: ja jūsu kristīgie tikumi nav dziļāki par bezdievju tikumiem, tad Mans Tēvs, neieraugot jūsos Mani, neļaus jums ieiet Mūsu Valstībā! pār jums nāks Mana Tēva dusmas; vai neesat sapratuši, ka Mana bardzība ir tikpat spēcīga ka Mana Žēlsirdība? savu tuvāko priekšā izrādīdamies par labu kristieti, tu viņos radi nepareizu priekšstatu par kristietību, jo patiesībā dzīvo pretrunā ar Manu mācību un tāpēc tiksi atmaskots gan tu pats, gan tavi grēki; un tu, kura mēle nekad nav mitējusies netaisni tiesāt – tavs grēks kritīs pār tavu paša galvu; jūs Manī izraisāt negantas dusmas un Es tiesāšu jūsu rīcību kā tā ir pelnījusi;
tu, kas nespēj piedot un aizmirst kā Es piedodu un aizmirstu – Mans Tēvs šo tavu grēku aizturēs un tev pieminēs! Jahve ir tuvu, viņš nāks ļoti drīz, tāpēc pastāsti Man, kur tu paslēpsies? grēcīga dzīve pieder velnam; jūs zināt kā tiksiet tiesāti, ja nebūsiet gatavi izlīgt ar to pret kuru esat rūgtuma pilni; Es jums saku: par šo nevēlēšanos izlīgt ar cilvēku, kuru uzskatāt par vainīgu, jums nāksies samaksāt līdz pēdējam santīmam; vai Es neesmu teicis, ka jums ir jāmīl savu tuvāko kā sevi pašu un pat vēl vairāk – ka jums ir jāmīl arī savi ienaidnieki? un kas gan Man ir jāredz? Es redzu tikai dažus, kas patiesi iet Manus ceļus kamēr vairums no jums grēko un dara sātana darbus; nemaldiniet paši sevi – jūs nesekojat Manam Vārdam, tāpēc nākamajās dienās tiksiet pakļauti iznīcībai;(1) ja kāds līdz pat šai dienai atsakās paklausīt Maniem Likumiem, Mans Tēvs tam liegs viņa mājokli Debesis; un jūs, kas esat pieņēmuši Manu Vārdu (2), bet turpināt rīkoties vardarbīgi un esat lepnības un dusmu pilni – jūs piedzīvosiet to pašu, ko jūsu brāļi, kad jūs tos pātagojāt ar savu aso mēli un šis grēks jūs notiesās; un jūs, kas esat aizmiguši letarģiskā miegā un dzīvojat apātijā – nedomājiet, ka neesmu jūs pamanījis! jūs tiksiet pieskaitīti pagāniem un pļausiet to, ko bijāt sējuši;
kas attiecas uz atkritējiem, tad tie dabūs nobaudīt elles liesmas! Mana Tēva dusmas ir aizdegušās pret šo ļauno un izvirtušo paaudzi; kā gan lai Es turpinu atturēt Viņa Roku no nākšanas pār jums? Mēs jums esam nemitīgi atkārtojuši, lai jūs novērstos no saviem ļaunuma ceļiem, tomēr gan labie, gan ļaunie turpina atteikties mainīt savu dzīves veidu; labie nav uztvēruši nopietni Manu Vārdu šajos vēstījumos un nav rīkojušies saskaņā ar to, bet ļaunie ir atteikušies no pestīšanas, no Manas Žēlsirdības un Manas Rokas; pasakiet Man, ko jūs darīsiet tajā dienā, kad sapratīsiet esam tikai māli – māli, kuri bez Manas Klātbūtnes jūsos nav nekas vairāk kā putekļu sauja?
posts ir tepat aiz stūra un pavisam drīz zāle novītīs; mainieties un gandariet par savu rīcību, un neļaujiet iznīcībai ņemt virsroku; pagriezieties pareizajā virzienā, pārtrauciet savas negantības un izvirtības; pievērsiet savu sirdi Man, jūsu Kungam – ja ne jūs sabirsiet putekļos līdzīgi nodegušai pilsētai;
tagad, ja arī uz īsu mirkli esmu jūs apbēdinājis, tad to darīju tikai tāpēc, ka jūs bezgalīgi mīlu; Es vēlos, lai jūs nožēlotu grēkus un Es varētu jūs glābt; Es vēlos, lai Mans Svētais Vārds tiktu piesaukts ar tīrām lūpām – jo īpaši pēc tā ilgojos šajās dienās, kad šis Vārds tiek zaimots un daudziem, kuri Manas Dzimšanas svētkus svin nepagodinot Mani, šis Vārds neko nenozīmē; nožēlojiet un atgriezieties, un visu savu uzmanību pievērsiet Man; lūdzieties, lai šīs paaudzes grēki jūs neiznīcina; ja ne – Tēva Dusmas liks Viņam iesaukties: nu reiz pietiek! tad Viņa taisnīgās dusmas nāks pār daudzām tautām un pasaule sairs; laimīgs ir cilvēks, kurš tagad ieklausās Manī un šķīstī sevi, jo Es viņu atbalstīšu un viņam palīdzēšu;
Es esmu Jēzus Kristus un Es esmu šo vēstījumu Autors, un Es esmu pazīstams kā Tāds, kurš jūs vada iecietīgi un saudzīgi; Es esmu Tas, Kurš, ja vien jūs to vēlaties, liek jums uzplaukt un, ja tas ir nepieciešams – Es jūs arī slacinu ar Savām Asarām; Es esmu Labais Gans, Kurš nekad nepamet Savas avis – Es jūs vadu zāļainās ganībās, tomēr – ja vienošanās tiek pārkāptas, bet Manis sūtītie vēstneši netiek pieņemti – vai lai Es turpinu klusēt? vai lai Es neko nesaku, ja zinu, ka jūs dodaties tieši pretim savai iznīcībai? Tēva dusmu Dienā tie, kuri par Mani bija aizmirsuši, atcerēsies par Mani un saņems to, ko bija pelnījuši;
daudzi vaicā – par kādiem grēkiem iet runa? tie ir grēki, kurus minēju kā arī jūsu zaimi pret Manu Svēto Garu, jūsu dumpīguma un šķelšanās grēki, izvirtības grēki, kas ir negantība Manās Acīs, aizspriedumu, nicinājuma, korupcijas, augstprātības un lepnības grēki, letarģijas un degradācijas grēki – pasaule ir piesārņota ar grēku; saprotiet, ka Mana Vissvētākā Sirds ir aizvainota un cieš sāpes; esiet nomodā un valdiet pār savām domām, un negrēkojiet vairs; Vassula, nekad Mani neaizmirsti un dari Manus brīdinājumus zināmus Manai tautai; Es esmu šeit; ic
(1) Svētie Raksti
(2) Kristieši
Tad Dievmāte sacīja:
seko visam tam, ko Mans Dēls tev ir devis un pieraksti to, nekad nebaidies;
Kristū,
Vassula
|
|
| | << Sākums < Atgriezties 1 2 3 4 Turpināt > Beigas >>
| | Rezultāti 10 - 18 no 29 |
| | |
|
.jpg)
